Jūs atrodaties šeit

Jautājumi un atbildes

UHF frekvenču diapazons (470-862 MHz), kas vēsturiski ir lietots televīzijas apraidei, ir nozīmīgs radioviļņu izplatīšanās un citu fizikālu īpašību dēļ - mazāki izplatīšanās zudumi, radioviļņu apliekšanās ap šķēršļiem, izplatīšanās cauri ēku sienām. Tāpēc UHF diapazons ir piemērots izmantošanai kā lauku teritorijās, tā arī pilsētas vidē, jo dod arī uzlabotu iekštelpu radiopārklājumu. Josla ir piemērota gan apraides, gan mobilajam dienestam, jo ar mazāku apraides un bāzes staciju skaitu var aptvert plašāku teritoriju. Paaugstinot frekvenci, pasliktinās radioviļņu izplatīšanās, tādēļ ir jāpalielina bāzes staciju blīvums un pieaug tīklu izbūves izmaksas.

WRC-12 lēma par WRC-15 darba kārtības 1.2. punkta izveidi, kurš paredz, ka līdz WRC-15 ir jāveic tehniskie pētījumi par 694-790 MHz joslas izmantošanas nosacījumiem mobilajam dienestam. Tehniskos pētījumus veic CEPT, kā arī pastāvīgi strādājošās ITU-R pētījumu grupas laika posmā līdz plānotajai konferencei, un tie galvenokārt attiecas uz elektromagnētiskās saderības kritēriju noteikšanu starp mobilā un apraides, kā arī gaisa kuģniecības radionavigācijas dienesta radiosakaru sistēmām. Jānorāda, ka Eiropas Komisija (EK) 2013. gadā ir uzdevusi CEPT izstrādāt 700 MHz joslas harmonizētus tehniskos nosacījumus mobilo platjoslas sakaru sistēmu iespējamai izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).
Viens no CEPT un ITU darba grupu uzdevumiem ir izstrādāt 700 MHz joslas kanālu plānu mobilajam dienestam. Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, CEPT ir lēmusi par 700 MHz joslas kanālu plāna vēlamo variantu mobilajam dienestam: 2x30 MHz (augšuplīnija 703-733 MHz un lejuplīnija 758-788 MHz). Plānots, ka par dupleksās atdalījuma joslas (733-758 MHz) izmantošanu sakaru administrācijas varēs lemt valstu nacionālā līmenī. Apraides dienesta aizsardzībai (zem 694 MHz) no mobilā dienesta stacijām ir paredzēta 9 MHz aizsargjosla [2].
Jāatzīmē, ka šis kanālu plāns atbilst APT 700 MHz FDD kanālu plāna sākuma frekvencei (703 MHz), kas nodrošinās maksimāli starptautisku joslas harmonizāciju (APT 700 MHz kanālu plāns atbilst 3GPP LTE frekvenču joslai Nr.28). APT 700 MHz kanālu plāns ir izstrādāts ITU trešā reģiona (Āzijas valstis u.c.) vajadzībām, tomēr gatavību pieņemt šo kanālu plānu ir izteikušas arī citu ITU reģionu valstis [9]. Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) ir izstrādāts tām īpaši piemērots 700 MHz joslas kanālu plāns, kas nesaskan ar APT 700 MHz kanālu plānu.

Gan televīzijas apraides, gan mobilo sakaru tīklu darbībai un attīstībai nepieciešamas radiofrekvences. Mobilajiem sakariem galvenokārt izmanto frekvences ap 1-2 GHz. Nepieciešamā spektra palielināšanās IMT sistēmām konkurē ar citu sistēmu un dienestu vajadzībām.
WRC-15 darba kārtības 1.1. punkta ietvaros ITU 2013. gadā aprēķināja: lai attīstītu IMT-2000 un IMT-Advanced sistēmas (proti, 3G un 4G mobilos sakarus), nākotnes platjoslu spektra vajadzības 2020. gadā būtu starp 1340 MHz un 1960 MHz komerciālo mobilo tīklu vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Mazākais skaitlis (1340 MHz) ir lielāks nekā prasības dažās valstīs. Turklāt ir dažas valstis, attiecībā uz kurām prasības ir augstākas par lielāko skaitli (1960 MHz). Abi šie skaitļi ietver spektru, kuru jau izmanto vai plāno izmantot pirms-IMT sistēmās, IMT-2000 un tās uzlabojumos [3]. Ir svarīgi nodrošināt šīs attīstības turpinājumu un mobilo platjoslas sakaru sistēmu piekļuvi pietiekamam radiofrekvenču spektra resursam.
Svarīgi norādīt, ka 470-790 MHz josla ir vienīgā josla televīzijas apraides nodrošināšanai UHF diapazonā pēc 800 MHz joslas izmantošanas maiņas mobilajam dienestam. 694-790 MHz joslas pārdale mobilajam dienestam radītu ievērojamu papildu ietekmi uz televīzijas apraidei pieejamo frekvenču resursu. Papildu samazinājums televīzijas apraidei atbilstu 96 MHz no pieejamiem 320 MHz, t.i., aptuveni 30% no 470-790 MHz joslas. 700 MHz joslas lietošanas maiņas gadījumā televīzijas apraidei būtu nepieciešama 470-694 MHz joslas frekvenču pārplānošana un frekvenču starpvalstu koordinācija [4]. Televīzijas apraides attīstībai un jaunu tehnoloģiju (piemēram, DVB-T2, HDTV, UHDTV, 3D) ieviešanai būtu arī jāparedz pietiekams radiofrekvenču spektra resurss.
Televīzijas apraidei pieejamās frekvenču joslas uz sekundāriem nosacījumiem tiek izmantotas arī televīzijas apraides palīgdienesta iekartām. Tās ir PMSE (programmu gatavošanas un īpašo pasākumu) ierīces, piemēram, radiomikrofoni, auss monitori un programmu radiolīnijas, kuras tiek lietotas analoga vai ciparu signāla pārraidei mazā attālumā. Ņemot vērā minētajām ierīcēm līdz šim tradicionāli izmantotā UHF diapazona augšējās daļas – 800 MHz joslas turpmāku nepieejamību un apskatāmo 700 MHz joslas izmantošanas maiņu, PMSE pieejamais frekvenču resurss samazinātos gandrīz divas reizes. PMSE lietotāju vērtējumā šāds samazinājums liegtu iespēju plaša mēroga pasākumu nodrošināšanu ar nepieciešamiem bezvadu apskaņošanas līdzekļiem. Izskatot 700 MHz joslas izmantošanu, ir jāņem vērā arī PMSE iekārtu darbībai nepieciešamais frekvenču resurss.

ITU otrajā un trešajā reģionā 700 MHz josla, līdzās apraides dienestam, jau ir sadalīta uz primāriem nosacījumiem arī mobilajam dienestam. Tādēļ šai frekvenču joslai ir lielas iespējas tikt harmonizētai IMT sistēmām pasaules mērogā. Šobrīd jau ir pieejamas galiekārtas, kas atbalsta APT 700 MHz kanālu plānu. Galiekārtu ražošanas izvēršana APT 700 MHz joslai paredzama 2014. gada beigās–2015. gadā, bet komerciālo tīklu izvēršana sagaidāma 2015. gadā [9].
Eiropā 700 MHz joslu pašlaik izmanto televīzijas apraidei. Šo joslu televīzijas apraidei lieto jau vairākus gadu desmitus. Eiropā apraidei UHF diapazonā tiek lietota DVB-T un DVB-T2 televīzijas apraides sistēma. Vairākas valstis ir paziņojušas par plāniem pāriet uz jaunāko DVB-T2 sistēmu.
Tomēr vairākas valstis Eiropā jau ir nolēmušas 700 MHz joslu atvēlēt mobilo sakaru sistēmu attīstīšanai īsi pēc WRC-15. Vairākas CEPT administrācijas (Zviedrija, Vācija, Francija, Somija un Anglija) CEPT ECC 37. sanāksmē 2014. gada jūnijā ierosināja izstrādāt ECC lēmumu harmonizētu tehnisko nosacījumu noteikšanai mobilo un fiksēto sakaru tīkliem (MFCN) 700 MHz joslā, un ECC nolēma izstrādāt šādu lēmumu. Tika nolemts, ka pagaidām šis lēmums tiks ierobežots tikai harmonizētu tehnisko nosacījumu noteikšanai MFCN sistēmām 700 MHz joslā, nenosakot šo joslu MFCN. Krievijā un Baltkrievijā 700 MHz josla vai tās daļa uz primāriem nosacījumiem pašlaik tiek izmantota televīzijas apraidei un gaisa kuģniecības radionavigācijas vajadzībām [2].

Latvija ir reģionālā nolīguma Ženēva 2006 (GE06) dalībvalsts. Minētais nolīgums paredz septiņu visu valsti aptverošu tīklu (pārklājumu) izveidošanu Latvijā. Radiofrekvenču josla 470-790 MHz, tajā ietverot arī 694-790 MHz joslu, pašlaik tiek izmantota ciparu televīzijas apraidei, izmantojot DVB-T sistēmu un MPEG-4 signāla kompresiju. Ciparu televīzijas apraides attīstību Latvijā var raksturot kā intensīvu – televīzijas tīkli nodrošina sešus pārklājumus visā Latvijas teritorijā, bet valsts centrālajā daļā – septiņus pārklājumus. Kopējais izplatīto televīzijas programmu skaits ir lielāks par 50.
Tiesības lietot 470-790 MHz joslu televīzijas apraidei ir piešķirtas līdz 2021. gada 31. decembrim. Norādītajā laika posmā būtu jānosaka nepieciešamais spektra apjoms zemes televīzijas apraidei vajadzību nodrošināšanai laika periodā pēc 2021. gada, ņemot vērā iespējas, ko sniegs tehnoloģiskā attīstība nozarē.
Ir būtiski atzīmēt, ka pie pašreizējās televīzijas izplatīšanas tehnoloģijas Latvija nevarētu saglabāt esošo programmu izplatīšanas apjomu, ja no izmantojamā spektra tiktu izslēgta 694-790 MHz josla. Īpaši jāatzīmē, ka mazās valstīs vietās, kur saskaras 3–4 kaimiņvalstu robežas, piekļuve televīzijas spektram ir izteikti neekvivalenta salīdzinājumā ar piekļuvi, kas tajā pašā spektra apjomā pieejama lielas teritorijas valstīs.
Pārejai no apraides dienesta uz mobilo dienestu 700 MHz joslā būtu jānotiek koordinētā Eiropas līmenī, lai mazinātu pārrobežu iespējamo traucējumu varbūtību, mazinātu ar šo pāreju saistītos izdevumus gan apraides, gan mobilo sakaru sektoram, gan aparatūras ražotājiem, gan arī sabiedrībai kopumā. Šajā aspektā svarīgs ir arī Latvijas austrumu kaimiņvalstu lēmums par 700 MHz joslas perspektīvo izmantošanu.
Latvija neparedz 700 MHz joslu, kurā pēc WRC-15 stāsies spēkā tās sadalījums uz primāriem nosacījumiem arī mobilajam dienestam, tūlīt pēc WRC-15 lietot MFCN. Latvijā šo joslu turpinās izmantot ciparu televīzijai tik ilgi, kamēr tiks pieņemts lēmums par lietošanas maiņu. Esošo joslas izmantošanu nav paredzēts mainīt vismaz līdz 2022. gadam. Paredzams, ka 700 MHz joslas perspektīvā izmantošana Latvijā būs balstīta uz CEPT un ES dalībvalstu kopīgiem lēmumiem.

Jautājumu par pieaugošo pieprasījumu pēc datu bezvadu pārraides risina arī ES līmenī. ES sasniedzamie mērķi platjoslas piekļuvei ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumā 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (RSPP) [5]. Saskaņā ar RSPP mērķiem ES dalībvalstīm ir jāpieliek visi iespējamie pūliņi, pamatojoties uz radiofrekvenču spektra uzskaites rezultātiem, lai apzinātu 1200 MHz piemērota spektra (šajā skaitlī ir ietverts spektrs, kuru jau izmanto) bezvadu platjoslas sistēmām līdz 2015. gadam. RSPP arī nosaka, ka ES dalībvalstis sadarbībā ar EK veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES ir pieejams pārklājuma un jaudas ziņā pietiekams spektrs, lai dotu iespēju ES panākt augstāko platjoslas ātrumu pasaulē, tādējādi ļaujot bezvadu lietojumiem un Eiropas līderpozīcijai jauno pakalpojumu jomā efektīvi veicināt ekonomikas izaugsmi [6]. Lēmumā 243/2012/ES dots atbalsts stratēģijas “Eiropa 2020” un „Digitālās dienas kārtības Eiropai” mērķim - lai līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem būtu piekļuve platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un vismaz pusei ES mājsaimniecību būtu piekļuve platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s (ietverot fiksēto un bezvadu piekļuvi).
Radiofrekvenču spektra pieprasījumu bezvadu piekļuvei RSPG pēta kopš 2012. gada marta, un kā vienu no piemērotām joslām bezvadu platjoslas sistēmu attīstībai apskata arī 700 MHz joslu [4].
Eiropas Komisija 2013. gadā izveidoja Augsta līmeņa darba grupu par decimetru viļņu (UHF, šajā gadījumā 470-790 MHz) nākotnes izmantošanu. Darba grupa savu darbu pabeidza 2014. gada jūlijā, un galvenie tās rezultāti ir apkopoti dokumentā „Results of the work of the High Level group on the future use of the UHF band (470-790 MHz)” [7]. Darba grupas sagatavotajā ziņojumā ir ieteikta formula "2020-2030-2025", lai sasniegtu Eiropas Komisijas „Digitālās dienas kārtības Eiropai” [8] noteiktos platjoslas mērķus: 1) paredzēt 700 MHz joslu bezvadu piekļuves sistēmām Eiropā līdz 2020. gadam (plus - mīnus divi gadi); 2) televīzijas apraide UHF radiofrekvenču spektra daļā zem 700 MHz jāsaglabā vismaz līdz 2030. gadam; 3) līdz 2025. gadam būtu jāveic tehnoloģiju un tirgus situācijas attīstības novērtējums.

Ņemot vērā radioviļņu izplatīšanās īpatnības, lai samazinātu kaitīgos radiotraucējumus starp kaimiņvalstīm, nepieciešama frekvenču koordinēta izmantošana, it īpaši pierobežas zonās – frekvenču starpvalstu koordinācija. Tādā veidā tiek uzlabota radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāte. Tāpēc var teikt, ka radiofrekvenču spektra regulējumam ir spēcīgs pārrobežu aspekts.
Frekvenču starpvalstu koordinācija tiek veikta ar mērķi saskaņot frekvenču izmantošanas nosacījumus starp valstīm un nodrošināt frekvenču lietošanu bez kaitīgiem savstarpējiem traucējumiem šajās valstīs. Frekvenču koordinācijas procesa atvieglošanai ar kaimiņvalstīm var tikt noslēgtas divpusējās un trīspusējās starpvalstu frekvenču koordinācijas vienošanās. Parasti šīs vienošanās paredz frekvenču izmantošanas nosacījumus darbam pierobežā un frekvenču koordinācijas principus, kā arī nosaka, kādos gadījumos ir jāveic ierīkojamo radiostaciju frekvenču iepriekšēja koordinācija ar kaimiņvalsti. Frekvenču koordināciju ar kaimiņvalstīm veic attiecīgās valsts sakaru administrācija (Latvijā to veic VAS „Elektroniskie sakari”).
Pirms radiofrekvenču spektra lietošanas maiņas no televīzijas apraides uz mobilo sakaru sistēmām 700 MHz joslā, būtu jānoslēdz frekvenču starpvalstu koordinācijas vienošanās ar kaimiņvalstīm. Īpaši sarežģīta situācija veidotos tām valstīm, kuru kaimiņvalstis turpinātu esošo sistēmu (televīzijas apraides, gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmu) darbību šajās joslās. Jāatzīmē, ka pēc WRC-15 mobilais dienests 700 MHz joslā varēs prasīt aizsardzību pret traucējumiem no citu valstu dienestiem šajā joslā.
Lielas jaudas televīzijas apraides stacijas var radīt kaitīgus traucējumus mobilo sakaru bāzes stacijām pat no dažu simtu kilometru attāluma, kā arī bāzes stacijas pierobežā var ievērojami traucēt televīzijas apraides uztveršanu. Iespējamie traucējumi starp apraides un mobilo dienestu bija arī viens no iemesliem, kāpēc 800 MHz josla tika harmonizēta mobilajam dienestam visā Eiropā [4]. Tāpēc, nosakot mobilā dienesta ieviešanas termiņus 700 MHz joslā ES, dalībvalstīm būtu jāņem vērā frekvenču koordinācijas iespējamie sarežģījumi starp mobilo un apraides dienestu, un gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmām, kā arī valstu nacionālā situācija.
Lai mobilo platjoslas sakaru sistēmas varētu ieviest 700 MHz joslā, būtu jāpārtrauc zemes ciparu televīzijas apraide šajā joslā, jo ar mūsdienu tehnoloģijām nav iespējama televīzijas apraides un mobilo sakaru tīklu darbība vienā un tajā pašā joslā un teritorijā. Turklāt, nosakot mobilo sakaru sistēmu ieviešanas termiņus 700 MHz joslā Eiropā, būtu jāņem vērā televīzijas apraidei piešķirtie radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņi, televīzijas apraides pakalpojumu attīstība, pāreja uz jaunām sistēmām (DVB-T2, HEVC u.c.), kā arī nepieciešamais laiks frekvenču starpvalstu koordinācijas veikšanai.
Ja kādā no ES dalībvalstīm tiktu turpināta zemes ciparu televīzijas apraides sistēmu izmantošana, tas varētu ietekmēt tās robežvalstu laicīgu pāreju uz mobilo sakaru sistēmu izmantošanu 700 MHz joslā. Ņemot vērā komplekso situāciju, pēc RSPG novērtējuma, lai atbrīvotu 700 MHz joslu mobilajam dienestam un pārplānotu 470-694 MHz joslu televīzijas apraides vajadzībām būtu nepieciešami vismaz trīs gadi frekvenču starpvalstu koordinācijai [4]. Laicīga skaidrība par frekvenču koordinācijas rezultātiem un koordinēta frekvenču izmantošana ir izšķiroša efektīvai pārejai uz jauniem joslas lietojumiem un to veiksmīgai ieviešanai.

Sagatavoja G. Ancāns
eksperts publisko sauszemes mobilo radiosakaru jautājumos
Lietoto saīsinājumu skaidrojums:
3D (three dimensional) – telpiskā televīzija
3G (third generation) - trešās paaudzes mobilie sakari
3GPP (Third Generation Partnership Project) – trešās paaudzes sadarbības projekts. Telesakaru standartizācijas organizāciju apvienība, kas izstrādā tehniskos ziņojumus un specifikācijas 3GPP definētajām tehnoloģijām
4G (fourth generation) - ceturtās paaudzes mobilie sakari
APT (Asia-Pacific Telecommunity) – Āzijas-Klusā okeāna telesakaru sabiedrība
CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) – Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konference
DVB-T (Terrestrial Digital Video Broadcasting) – zemes ciparu televīzijas apraides sistēma
DVB-T2 (Terrestrial Digital Video Broadcasting 2) – zemes ciparu televīzijas apraides sistēma 2
ECC (Electronic Communications Committee) - Elektronisko sakaru komiteja
EK – Eiropas Komisija
FDD (Frequency Division Duplex) – frekvenčdales duplekss
HDTV (High Definition Television) – augstas izšķirtspējas televīzija
HEVC (High Efficiency Video Coding) – augstas efektivitātes videokodēšana
IMT (International Mobile Telecommunications) – starptautiskie mobilie telesakari
ITU (International Telecommunication Union) – Starptautiskā telesakaru savienība
ITU-R (International Telecommunication Union – Radio¬communication Sector) – Starptautiskās telesakaru savienības radiosakaru sektors
LTE (Long Term Evolution) – starptautisko mobilo telesakaru sistēma LTE
MFCN (Mobile/Fixed Communications Networks) – mobilie un fiksētie sakaru tīkli. Ietver IMT un citus mobilā un fiksētā dienesta sakaru tīklus. MFCN varētu ietvert arī fiksētās bezvadu piekļuves sistēmas, izņemot fiksētā dienesta „punkts-punkts” līnijas
PMSE (Programme Making and Special Events) – programmu gatavošana un īpašie pasākumi
RSPG (Radio Spectrum Policy Group) – Radiospektra politikas darba grupa
UHDTV (Ultra High Definition Television) – sevišķi augstas izšķirtspējas televīzija
UHF (Ultra High Frequencies) – decimetru viļņu diapazons
WRC (World Radiocommunication Conference) – Pasaules Radiosakaru konference
Izmantoto avotu saraksts:
[1] Radio Regulations. Articles, Vol. 1. International Telecommunications Union (ITU), Edition of 2012.
[2] ECC Decision (YY)XX "Harmonised technical conditions for mobile/fixed communications networks (MFCN) in the band 694-790 MHz", September 2014.
[3] Report ITU-R M.2290-0 "Future spectrum requirements estimate for terrestrial IMT", December 2013.
[4] „RSPG report on proposed spectrum coordination approach for broadcasting in the case of a reallocation of the 700 MHz band”. Radio Spectrum Policy Group. RSPG13-524 rev1, Brussels, 07 June 2013.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu.
[6] „Report from the Commission to the European Parliament and the Council on the Radio Spectrum Inventory”. European Commission. COM(2014) 536 final, Brussels, 1.9.2014.
[7] Report to the European Commission „Results of the work of the High Level group on the future use of the UHF band (470-790 MHz)” by Pascal Lamy, 2014.
[8] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālā programma Eiropai". Eiropas Komisija. COM(2010)245 galīgā redakcija, Briselē, 19.05.2010.
[9] The Global mobile Suppliers Association interneta vietne http://www.gsacom.com/

Uzdot jautājumu

Sadarbības institūcijas